Baha mūzikas fonds

Latvijā Baha mūzikas biedrība ( šobrīd Nodibinājums) radās 1996. gadā. Impulsīvi, dabiski, pašsaprotami. Tomēr pašsaprotamība bija šķietama - biedrība, tāpat kā 2001. gadā tapušais Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, ir latviešu klavesīnistes Ainas Kalnciemas sirds lolojums. Nepieciešamību pēc Baha personības iedzīvinājuma biedrības un festivāla formātā Aina Kalnciema - biedrības prezidente un festivāla mākslinieciskā vadītāja - pamato gan ar personīgo interesi par Bahu, gan vispārcilvēciskām rūpēm par sabiedrību: " Baha mūzika man ir īpaši mīļa. To uztveru kā dvēseles dziedinātāju, kā visīstāko mūzikas terapiju, ķermeņa fiziskās attīrīšanās un garīgās sakārtošanās līdzekli: Bahs, manuprāt, ir kā netradicionālā medicīnas nozare ar psihoterapeitisku iedarbību. Iespējams, - kāds pat neapzinās, ka Baha mūzika spēj viņu dziedināt, bet tas notiek. Un cilvēki kļūst labāki."

Baha mūzikas dievišķība un enerģija toreiz, Baha mūzikas biedrības pirmajos gados, vienkop pulcēja Latvijas inteliģenci, dažādu profesiju pārstāvjus - profesionālus mūziķus un mūzikas mīļotājus, Latvijā ievērojamus pedagogus, ārstus, māksliniekus un citu radošo profesiju pārstāvjus. Biedrības mājas un satikšanās vieta bija Vecrīgas centrā esošais vēsturiskais Reiterna nams: tematiskajos vakaros tika spēlēta un dziedāta Baha klusinātā, iedvesmojošā kamermūzika, un līdzās mūzikas skaņām nozīmīga loma tika atvēlēta biedrības erudīto dalībnieku sagatavotajiem stāstījumiem par tēmām, kas vijās ap Baha mūziku un mūziku vispār: tās ietekmi uz zinātni, dažādām mākslas nozarēm, cilvēka organismu, psihi un jaunradi. Ar saviem stāstījumiem un meditācijas paraugstundām Baha mūzikas biedrības vakarus savulaik kuplinājusi pat Vaira Vīķe - Freiberga, vēl nebūdama Latvijas prezidente.

Ainas Kalnciemas godprātīgais darbs Baha mūzikas biedrību pakāpeniski izvedis arī starptautiskajā telpā: gatavojoties simtgades svinībām un vēloties apzināt visas pasaulē eksistējošās Baha biedrības, par latviešu Baha šūniņu ieinteresējās organizācija Neue Bachgesellschaft no Leipcigas.

Bet biedrības klusie sarunu vakari, kuros mūzika pildīja tikšanās argumenta un dzīvās ilustrācijas lomu, 2001. gadā pārauga vērienīgākā projektā - dzima Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, kura kontekstā Baha mūzikas biedrība šobrīd funkcionē kā galvenā festivāla rīkotāja un muzikāli radošo ideju ģeneratore.

2005. gada rudenī Baha mūzikas biedrība pārtapa par Baha mūzikas fondu.

Kopš 2006. gada Baha kamermūzikas festivāls ir REMA (Eiropas senās mūzikas tīkls) un NORDEM (Ziemeļvalstu un Baltijas senās mūzikas tīkls) biedrs.